Olimpiskās spēles, kas savulaik bija vissvarīgākais notikums Senajā Grieķijā un pēc tam tika aizliegtas kā pagānu spēles, atjaunojās 19. gadsimta beigās. Viņu atdzimšanas iniciators bija franču sabiedriskais darbinieks barons Pjērs de Kubertēns.
Pārliecināts veselīga dzīvesveida cienītājs de Kubertēns visos iespējamos veidos atbalstīja sportu. Pēc viņa domām, tas ne tikai veicina cilvēku veselības un fizisko spēju uzlabošanos, bet arī stiprina mieru starp tautām. "Labāk sacensties sporta laukumos, nevis kaujas laukā!" - tā bija viena no stingrajām barona pārliecībām.
Arheoloģiskie izrakumi Olimpijas teritorijā, kuru rezultātā pasaulei tika atvērtas pašas sporta iespējas un kur sacentās sengrieķu sportisti, izraisīja lielu interesi par olimpiskajām spēlēm plašo cilvēku masu vidū. Tāpēc de Kubertēna idejas ātri ieguva arvien jaunus atbalstītājus. Lēmums rīkot pirmās mūsu laika olimpiskās spēles tika pieņemts kongresā, kas notika Parīzē 1893. gada jūnijā.
Kongresa delegāti nolēma, ka spēles notiks 1896. gadā, un gods rīkot tās tiks uzticēts Grieķijas galvaspilsētai Atēnām. Tam vajadzēja būt ar dziļu simbolisku nozīmi, tas ir, atjaunotās olimpiskās spēles atgriezās tur, kur tās kādreiz sākās. Lai izskatītu un atrisinātu visus organizatoriskos jautājumus, tika izveidota SOK - Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Tās pirmais prezidents bija Demetrijs Vikelass, dzimis grieķis, dedzīgs spēļu atdzimšanas idejas atbalstītājs. Pjērs de Kubertēns tika ievēlēts par SOK ģenerālsekretāru.
Pirmās mūsu laika olimpiskās spēles notika Atēnās no 1896. gada 6. līdz 15. aprīlim. Spēļu ceremoniju atklāja Grieķijas karalis Džordžs I. Tajās piedalījās sportisti no 14 valstīm. Tikai vīriešiem bija atļauts sacensties 9 sporta veidos (pilnībā ievērojot senās olimpiādes noteikumus).
Atjaunotās olimpiādes panākumi ir pārspējuši visas cerības. Preses pārstāvji visā pasaulē ar entuziasmu aprakstīja cīņas gaitu. Interese par sportu ir pieaugusi daudzkārt. Grieķijas augstākās amatpersonas ir nākušas klajā ar priekšlikumu, ka olimpiskās spēles vienmēr būtu jārīko tikai viņu valstī. Tomēr SOK nepiekrita, nolemjot, ka katras nākamās olimpiādes jārīko jaunā vietā, jo sporta un miera ideāli ir vienlīdz dārgi visām tautām.
