1949. gadā SOK nosauca XVI olimpiādes galvaspilsētu. Desmit pilsētas pieprasīja tiesības rīkot 1956. gada vasaras olimpiskās spēles. Bet priekšroka tika dota Melburnai, Austrālijas otrajai lielākajai pilsētai. Pirmo reizi vēsturē lielākais sporta forums bija jārīko dienvidu puslodē.
Neskatoties uz to, ka XVI Olimpisko spēļu galvaspilsēta tika noteikta, bija pietiekami daudz šaubu par viņu panākumiem. Eiropiešiem Austrālijas ģeogrāfiskais attālums varētu būt problēma. Turklāt Melburnā nebija piemērota stadiona šāda mēroga sacensību rīkošanai. Bet nākamie olimpiādes saimnieki veiksmīgi tika galā ar šīm grūtībām, pārveidojot centrālo Melburnas kriketa laukumu par vieglatlētikas stadionu.
Galvenā problēma tika uzsvērta 1951. gadā nākamajā SOK sesijā. Kļuva zināms, ka starptautisku jāšanas sacensību rīkošana Melburnā ir gandrīz neiespējama, jo Austrālijā bija un joprojām ir likums, kas atļauj dzīvnieku ievešanu tikai pēc sešu mēnešu karantīnas un tikai no dažām valstīm.
Tomēr SOK nolēma spēles neatlikt. Olimpiskās jāšanas sacensības Stokholmā notika no 1956. gada 11. līdz 17. jūnijam. Tajās piedalījās 158 sportisti no 29 valstīm. Galvenais medaļu komplekts tika izspēlēts Melburnā.
Dalībnieku skaita ziņā XVI olimpiāde bija zemāka par iepriekšējām divām. Ietekmēja arī neparastais sacensību norises laiks - no 22. novembra līdz 8. decembrim un tas, ka komandu sastāvs tika samazināts ievērojamu transporta izmaksu dēļ. Liela ietekme bija arī pašreizējai politiskajai situācijai pasaulē. Īpaši komandas no Irākas un Ķīnas atteicās piedalīties olimpiskajās spēlēs. Pirmais ir protests pret Anglijas, Francijas un Izraēlas militāro darbību Ēģiptē, otrais - kopš Taivānas komandai bija atļauts piedalīties spēlēs. Šveices, Spānijas un Holandes izlases boikotēja spēles saistībā ar notikumiem Ungārijā. Kopumā XVI olimpiskajās spēlēs piedalījās 3314 sportisti no 72 valstīm.
Neskatoties uz to, olimpiāde bija veiksmīga. Sacensību dalībnieku līmenis bija ļoti augsts, par ko liecina 1956. gada spēlēs uzstādīto rekordu skaits - 77 olimpiskie un 24 pasaules rekordi. Neoficiālajā komandu konkurencē pirmo vietu ieņēma PSRS izlase, kas kopumā izcīnīja 98 medaļas.
