1980. gadā olimpiskās spēles pirmo reizi notika Padomju Savienības teritorijā - Maskavā. Šis Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums izraisīja nopietnas diskusijas un galu galā izraisīja olimpiskās kustības sašķeltību.
Lēmums par olimpisko spēļu rīkošanu Maskavā tika pieņemts tālajā 1974. gadā. Šīs spēles bija pirmās, kas tika organizētas sociālistiskas valsts teritorijā. Tomēr tas neiztika bez politiskas konfrontācijas. 1979. gadā Padomju Savienība ieveda savus karaspēkus Afganistānā, kas kļuva par oficiālo iemeslu ASV spēļu boikotam. Patiesībā konfrontācijai starp PSRS un ASV bija dziļākas saknes un tā neaprobežojās tikai ar Afganistānas kara ietvaru.
Sekojot Amerikas Savienoto Valstu piemēram, 64 citas valstis boikotēja spēles. Tās galvenokārt bija NATO valstis, piemēram, Turcija, Vācija, Japāna un citas. Klāt bija vairākas Eiropas valstu izlases, taču samazinātā sastāvā un zem olimpiskā, nevis valsts karoga.
Kopumā Maskavas olimpiskajās spēlēs piedalījās komandas no 80 valstīm. Tādas valstis kā Jordānija, Mozambika, Laosa, Angola, Botsvāna un Seišelu salas pirmoreiz uz spēlēm sūtīja savus sportistus.
Spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas bija ļoti labi organizētas. Tika izdarīta likme uz dzīvām bildēm. Piemēram, daudzi cilvēki vienā no stendiem varēja attēlot 1980. gada Olimpisko spēļu simbolu - lāci. Spēļu atklāšanā piedalījās daudzas mākslas grupas, slaveni pagātnes padomju sportisti un pat kosmonauti.
Pirmo vietu neoficiālajā medaļu kopvērtējumā ieņēma Padomju Savienības izlase. Tas bija saprotams, jo tās galvenā sāncense ASV izlase spēles boikotēja. Lielāko daļu medaļu saņēma padomju svarcēlāji, vingrotāji, peldētāji un cīkstoņi. Vīriešu basketbola izlase saņēma arī zelta medaļas.
Otra bija VDR komanda, kas olimpiskajās spēlēs tradicionāli parādīja augstu sportistu sagatavotības līmeni. Vācieši kļuva par neapstrīdamiem airēšanas un peldēšanas līderiem. Vairākas medaļas tika pasniegtas vācu vingrotājiem un riteņbraucējiem.
