Stokholmā no 6. līdz 27. jūlijam notika 1912. gada Piektās vasaras olimpiskās spēles. Spēļu rīkošanai tika izvēlēta Zviedrijas galvaspilsēta Berlīnē notikušās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) 1904. gada sesijā.
Piektās olimpiādes spēļu svinīgā atklāšana notika 1912. gada 6. jūlijā Karaliskajā stadionā. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Zviedrijas karalis Gustavs V un Pjērs de Kubertēns. Stadiona tribīnes, kas var uzņemt 32 tūkstošus skatītāju, bija noslogotas.
Sacensībās piedalījās 2407 sportisti no 28 valstīm. Sacensības notika 14 sporta veidos, kas nedaudz atpalika no iepriekšējās olimpiādes disciplīnu skaita, taču kopējais sacensību skaits pieauga. Pieccīņa pirmo reizi parādījās olimpiskajā programmā, pirmo reizi sieviešu vidū notika peldēšanas sacensības. Tieši olimpiādē Stokholmā sacensību programmā tika iekļautas klasiskās disciplīnas - stafetes 4 x 100 un 4 x 400 metros, kā arī skriešana 5000 un 10000 metros.
Sacensības noritēja ļoti saspringtā cīņā, taču daudzos sporta veidos uzreiz tika noskaidroti favorīti. Tātad 800 metru skrējienā nebija līdzvērtīgu amerikāņiem - Džeimsam Mereditam, Melvinam Šeperam un Irai Davenportai.
5 km skrējienā dramatiska cīņa izvērtās starp somu Hannesu Kolehmainenu un francūzi Žanu Buenu. Uzvara tika prognozēta Francijas skrējējai, kura priekšsacīkstēs uzstādīja jaunu pasaules rekordu. Pats sportists nešaubījās par uzvaru, uzskatot, ka viņam nav cienīgu konkurentu. Tomēr uzreiz pēc sacīkšu sākuma kļuva skaidrs, ka jaunais Somijas sportists Hanness Kolehmainens viņam negrasās piekāpties. Viņi skrēja visu distanci kājām uz pēdām - ja vienam izdevās tikt uz priekšu, otrs viņu uzreiz panāca un tā septiņpadsmit reizes. Sekundes pirms finiša francūzim izdevās apsteigt pretinieku, bet pēdējos metros soms viņu panāca un finiša līniju izdevās šķērsot pirmajam. Franča dienu iepriekš uzstādītais rekords uzreiz tika uzlabots par 30 sekundēm, kas bija patiesi fenomenāls sasniegums. Tajā pašā olimpiādē Hanness Kolehmainens ieguva vēl divas zelta medaļas 10 000 metru skrējienā un 8 000 metru krosā.
Lodes grūšanā vadībā bija amerikāņi, kuriem Patriks Makdonalds un Ralfs Rouzs izcīnīja zeltu un sudrabu. Amerikāņi izcēlās arī 110 metru barjerskrējienā, zeltu ieguva Freds Kellijs.
Cīņas sacensības bija ļoti interesantas. Boutu ilgums bija ierobežots līdz vienai stundai, neizšķirta rezultāta gadījumā uzvarētājs tika noteikts pēc punktiem. Bet pusfinālā un finālā laiks nebija ierobežots, kā rezultātā cīņa starp krievu M. Kleinu un somu A. Asikainenu ilga 10 stundas. Uzvarēja soms. Tā kā viņš to uzvarēja pusfinālā, viņam nekavējoties bija jāpiedalās fināla cīņā bez atpūtas, kuru viņš zaudēja Zviedrijas sportistam. Visi somu un tos atbalstījušo krievu protesti tika noraidīti.
Šajā olimpiādē bija daudz šādu negodīgu lēmumu. Tātad šaušanas sacensību laikā sāka līt. Zviedru šāvējiem organizatori nekavējoties uzcēla nojume, un citu valstu sportisti zem tā netika ielaistas. Rezultātā zviedri izcīnīja septiņas zelta, sešas sudraba un četras bronzas medaļas. Viņi uzvarēja arī komandu kopvērtējumā, saņemot 24 zelta, 24 sudraba un 17 bronzas medaļas.
Uzvarētāji tika apbalvoti Karaliskajā stadionā. Pēc medaļu pasniegšanas notika bankets, kurā piedalījās visi sacensību dalībnieki. Pjērs de Kubertēns runāja par nepieciešamību organizēt nākamās olimpiādes vēl organizētāk un svinēt tās ar prieku un saticību.
