Olimpiskās spēles, kas notika Atēnās 1896. gadā, bija pirmās spēles, kas saistītas ar mūsdienu olimpisko kustību. Daudzējādā ziņā tie atšķīrās no tām sporta sacensībām, kuras tiek organizētas mūsu laikos, jo tajā laikā galvenās olimpiādes tradīcijas vēl nebija izveidojušās.
Jautājums par olimpisko spēļu atdzīvināšanu vairākkārt tika apspriests dažādās valstīs, taču šī ideja tika realizēta tikai pateicoties francūža Pjēra de Kubertēna centieniem, kurš SOK izveidoja 1984. gadā. Sākotnēji bija paredzēts rīkot pasākumu 1900. gadā, taču organizatori baidījās, ka pēc sešus gadus ilgas gaidīšanas interese par spēlēm izzudīs un viņu rīkošana būs bezjēdzīga. Izvēloties olimpiādes norises vietu, tika ņemtas vērā vairākas pilsētas, bet galu galā viņi izvēlējās Atēnas, lai uzsvērtu mūsdienu kustības saistību ar seno.
Atklāšanas ceremonija notika 6. aprīlī. Tajā, tāpat kā mūsu laikos, ietilpa īsa valsts galvas uzruna, kur notika spēles, kā arī olimpiskās himnas izpildīšana. Bet ir arī atšķirības: it īpaši 1896. gadā vēl nebija sportistu zvēresta. Olimpiādē drīkstēja piedalīties 241 cilvēks, turklāt viņu vidū nebija neviena sportista. Sacensības notika 9 sporta veidos: vieglatlētikā, šaušanā, mākslinieciskajā vingrošanā, grieķu-romiešu cīņā, peldēšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, tenisā un paukošanā.
Olimpiskajās spēlēs Atēnās vēl nebija pieņemts sadalīt sportistus pēc viņu valstspiederības, tāpēc SOK dalībniekiem pēc daudziem gadiem bija jānoskaidro, kura no četrpadsmit iesaistītajām valstīm ieguva medaļas konkrētā sporta veidā. Problēma bija arī tā, ka tenisa sacensībās piedalījās jauktas komandas. Turklāt dažiem sportistiem bija vienas valsts pilsonība, bet viņi faktiski dzīvoja citā. Neskatoties uz to, daļēji bija iespējams vienoties un sadalīt medaļas, lai gan joprojām ir strīdīgi punkti.
Par lielu grieķu nožēlu, 1896. gada Olimpiskajās spēlēs pirmās vietas lielākoties ieņēma ārzemnieki. Amerikāņi izcīnīja zeltu trīssoļlēkšanas un diska mešanas sacensībās, kā arī 100 un 400 m sprintā. Francijas Pauls Masons uzvarēja sprinta sacensībās un 2000. un 10000 m velobraucienos. Starp svarcēlājiem labākie bija anglis Launkstons Eljots. un dānis Viggo Jensens. Cīņas un vingrošanas sacensībās vācieši izcēlās, un peldēšanas sacensībās uzvarēja ungārs Alfrēds Hejos. Grieķi ieguva medaļas par uzvaru skriešanā, revolvera un armijas šautenēs un paukošanā ar foliju. Tenisa sacensībās uzvarēja jauktā Anglijas un Vācijas komanda.
