XXII vasaras olimpiskās spēles notika Maskavā no 1980. gada 19. jūlija līdz 3. augustam. Šajā laikā tika uzstādīti 36 pasaules un 74 olimpiskie rekordi, taču Maskavas olimpiskās spēles palika atmiņā ne tikai par sasniegumiem sportā.
1980. gada Olimpiskās spēles bija unikālas ne tikai PSRS, bet arī visai pasaulei - pirmo reizi olimpiskās spēles notika kādā sociālistiskā valstī. Par godu šim notikumam Padomju Savienība atvēra durvis ārvalstu pilsoņiem, taču ne visi varēja ierasties.
1980. gada 20. janvārī ASV prezidents Džimijs Kārters paziņoja par Maskavas olimpisko spēļu boikotu un aicināja to darīt arī citas valstis. Boikota iemesls bija padomju karaspēka ievešana Afganistānā. Šādu Kārtera soli lielā mērā diktēja vēlme priekšvēlēšanu priekšvakarā pievienot sev balsis: daudzi ASV pilsoņi apsūdzēja prezidentu par pārāk liberālu attieksmi pret Padomju Savienību. Vēl 63 štati, tostarp Kanāda, Vācija, Japāna un Austrija, atsaucās uz aicinājumu boikotēt olimpiskās spēles Maskavā. Situāciju pasliktināja politiskā konfrontācija starp Varšavas pakta valstīm un NATO valstīm. Amerikas Savienotajās Valstīs bija sagaidāms, ka dalībnieku vidū nebūs
Vadošo Rietumu valstu un Ķīnas sportistu olimpiāde padarīs Maskavas spēles par otrās klases notikumu.
Trīs dienas pirms olimpiādes atklāšanas toreizējais Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Huans Antonio Samaranča veica sarunas un pārliecināja Itāliju, Lielbritāniju, Spāniju sūtīt savus sportistus uz spēlēm Maskavā. No daudzām valstīm, kuras piedalās boikotā, piemēram, no Francijas, Lielbritānijas, Grieķijas, sportisti ieradās individuāli un uzstājās zem olimpiskajiem karogiem. Neskatoties uz visiem centieniem, spēlēm PSRS bija mazākais dalībnieku skaits kopš 1956. gada Olimpiskajām spēlēm Melburnā.
Gada XXII Olimpiskās spēles vēlreiz pierādīja, ka Olimpiskās spēles ir ne tikai sporta sacensības, bet arī valstu politiskā cīņa. Diemžēl no šīs cīņas cieta desmitiem sportistu no dažādām pasaules valstīm, kuri sapņoja par startēšanu olimpiskajās spēlēs, taču nekad nespēja demonstrēt savus sportiskos sasniegumus. Četrkārtējā olimpiskā čempione Liza Leslija komentēja: "Vašingtonas politiķi ir sabojājuši daudzu izcilu sportistu likteni: daži joprojām nožēlo četru gadu dzīves zaudēšanu, bet citi uzskata, ka viņu medaļas nav pilnīgi pilnīgas." Vēlāk, kā jau bija paredzēts, PSRS un tās sabiedrotie paziņoja par 1984. gada olimpisko spēļu boikotu, kas notika ASV. Šis lēmums ietekmēja daudzu padomju sportistu likteni, un drīz vien PSRS komanda zaudēja savas līderpozīcijas.
