Olimpiskajā kustībā vienmēr ir bijis kāds politikas elements. Tas kļuva īpaši pamanāms laikā, kad saasinājās attiecības starp vadošajām pasaules lielvarām - PSRS un ASV. Viena no epizodēm, kas skaidri raksturo politisko atšķirību ietekmi uz sportu, bija Maskavas 1980. gada olimpisko spēļu boikots.
1980. gada Olimpisko spēļu rīkošana Maskavā sakrita ar Padomju Savienības un ASV konfrontācijas virsotni tā sauktajā aukstajā karā. Galvenais iemesls spēļu boikotēšanai bieži tiek minēts kā ierobežota padomju karaspēka kontingenta ieviešana Afganistānā. Tomēr šis politiskais PSRS vadības lēmums kļuva tikai par ērtu ieganstu olimpisko spēļu boikotēšanai, kas spēlēja galveno Maskavā notiekošā gada sporta notikuma galveno pretinieku rokās.
Ideja boikotēt spēles Maskavā radās NATO valstu vadītāju sanāksmē 1980. gada janvāra sākumā. Protestu ierosināja Lielbritānijas, ASV un Kanādas pārstāvji. Bet jau pirms lēmuma par padomju karaspēka nosūtīšanu uz Afganistānu Rietumi nopietni apsprieda olimpisko spēļu boikotēšanas jautājumu, protestējot pret disidentu vajāšanu Padomju Savienībā.
Kopumā olimpiādi Maskavā boikotēja vairāk nekā sešdesmit valstu olimpiskās komitejas. To skaitā bija ASV, Japāna, Vācija, Kanāda, Turcija, Dienvidkoreja, kuru sportisti tradicionāli vienmēr ir bijuši spēcīgi un veidoja padomju sportistu galvenās sacensības. Daži sportisti no Francijas, Lielbritānijas un Grieķijas 1980. gada olimpiskajās spēlēs ieradās individuāli, savukārt Katara, Irāna un Mozambika vispār netika iekļauta Olimpiskās komitejas piedāvājumā.
Svinīgajās ceremonijās par godu olimpisko spēļu atklāšanai un noslēgumam dažu valstu komandas devās gājienā nevis ar savu spēku karogiem, bet gan ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas karogiem. To skaitā ir Austrālija, Andora, Lielbritānija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Portugāle, Īrija, Luksemburga, Francija, Šveice, Sanmarīno, Īrija. Pasniedzot olimpiskās medaļas šo valstu sportistiem, skanēja nevis valsts himnas, bet gan oficiālā olimpiskā himna. No visām Rietumeiropas valstīm zem savas valsts karogiem uzstājās tikai komandas no Grieķijas, Austrijas, Somijas, Zviedrijas un Maltas.
Neskatoties uz tik liela štatu boikotu, Maskava uzņēma sportistus no 81 pasaules valsts. Sporta cīņu laikā Maskavas olimpiādes dalībnieki uzstādīja vairāk nekā 70 olimpiskos rekordus, 36 pasaules un 39 Eiropas. Kopumā šie sasniegumi pārsniedza iepriekšējo Olimpisko spēļu rezultātus, kas notika Monreālā 1976. gadā.
