Joga ir sevis izzināšanas sistēma, kuras pamatā ir jogas aksiomatika un visi no tās izdarītie secinājumi. Jogā slēpjas visa pieredze, ko guva senatnes jogi un jogini. Šī pieredze, ko viņi guva, veicot sevis izzināšanu, stāsta, ka katram cilvēkam, kas dzīvo uz Zemes, ir kopīgi senči, jogas skolotāji.
Skolotāji jogā ir cilvēki, kuri jau ir izgājuši ceļu, kas jums un man vēl jāiet. Lielākā mērā zināšanas par jogu ir saglabājušās austrumu valstīs. Rietumu valstīs no zināšanām praktiski nekas nav palicis, tikai atbalsis.
Indijā ir mīts, ka joga nākusi no ziemeļiem. Varbūt mēs runājam par Himalajiem, iespējams, ka tā ir mūsdienu Krievijas teritorija.
Grieķiem ir vēsturiskas liecības par ļoti dīvainas vietas esamību, kur sešus mēnešus dienā, sešus mēnešus naktī. Viņi šo vietu nosauca par Hiperboreju, kas nozīmē "super-ziemeļu valsts". Šī valsts ir ļoti līdzīga vietām, kur pastāv polārās dienas un polārās nakts jēdzieni. Un tieši tur, kā saka senie avoti, piedzima jogas zināšanas, un tikai tad tās izplatījās visā pasaulē.
Čeļabinskas apgabalā 1987. gadā pilsētas tika atklātas tik senas, ka tās tiek uzskatītas par tādu pašu vecumu kā Troja. Un pirms tam tika uzskatīts, ka mūsdienu Cis-Urals teritorija ir tukša un nekad nav bijusi civilizācija. Arheoloģiskie izrakumi šo zinātnieku pieņēmumu ir atcēluši. Turklāt šie fakti deva Indijas mītiem reālu pamatu. Tas viss ir ļoti interesanti pat no cilvēka attīstības vēstures viedokļa.
Ir vērts teikt, ka joga šādiem faktiem nepiešķir lielu nozīmi. Jā, ir interesanti atrast apstiprinājumu dažām hipotēzēm, bet nekas vairāk. Tas ir saistīts ar faktu, ka patiesā joga nepaļaujas un nekad nav paļāvusies uz teritoriālo piederību.
Joga ir tādas zināšanas, kas pieder visai cilvēcei. Nav dalījuma pēc valsts, kontinenta vai nācijas! Ziniet, ka nesaprot tas, kurš jums saka, ka joga ir Indijas sistēma vai kaut kas tāds šajā garā, jogā kā sevis izzināšanas sistēma!
