Joga saka, ka ir ļoti svarīgi atrast vidusceļu visos mūsu dzīves aspektos. Tas attiecas arī uz darbu. Parasti mūsu darbība nav saistīta ar jogu.
Jogas praksei lielākā daļa no mums velta laiku bez darba laika. No jogas viedokļa nevajadzētu veltīt visu laiku darbam, lai nekas cits neatstātu. Tāpat nevajadzētu steigties uz otru galējību, t.i. sēdēt.
Vadoties pēc otrā principa, mēs atrodam sev optimālo darba ritmu. Otrais jogas princips saka, ka visam ir nepieciešama saprātīga pieeja.
Piemēram, pēc astoņu stundu darba mēs varam doties nodarboties ar jogu. Atpūta pēc smagas dienas ir ļoti izdevīga. Ar normālu slodzi mums joprojām ir spēks pašizziņas praksei.
Ja vēlaties dziļāk iegremdēties praksē, to varat izdarīt nedēļas nogalē vai atvaļinājumā veltīt vairāk laika sevis atklāšanai.
Ir piemēri cilvēku, kuri, nolēmuši pievērsties jogai, vispār pamet darbu. Laiks iet, cilvēks nesteidzas atrast darbu. Viņam patīk nenoslogot sevi. Un tāpēc cilvēks savu slinkumu pārklāj ar "garīgiem meklējumiem".
Tajā pašā laikā slinkums attiecas arī uz jogas praksi. Cilvēks nekādā veidā neattīstās, laiks sāk strādāt pret viņu. Izkļūt no šī strupceļa nav viegli.
Visam ir nepieciešama saprātīga pieeja! Mēs strādājam, attīstāmies dažādās dzīves sfērās, bet tā, lai mums būtu pietiekami daudz laika sev.
Veicot sevis izzināšanu, izmantojot jogas praksi, mēs kļūsim veiksmīgāki visās savās lietās.
