1992. gadā Francijas pilsēta Albervila, kas atrodas Alpu pakājē, Olimpiskās spēles organizēja ne pirmo reizi. Septiņas desmitgades iepriekš olimpieši šajā vietā jau bija sacentušies par labāko titulu. Sporta notikumu aizēnoja politiskais satricinājums. Divus mēnešus pirms šo spēļu sākuma Padomju Savienība sabruka.
Albervilas olimpiskās spēles notika no 1992. gada 8. līdz 23. februārim. Tās kļuva par sešpadsmitajām ziemas olimpiskajām spēlēm. Uz spēlēm ieradās vairāk nekā 1, 8 tūkstoši sportistu no 64 pasaules valstīm. Tika izspēlēti 57 medaļu komplekti 13 disciplīnās.
Oficiālajā sacensību emblēmā bija redzama olimpiskā uguns, kas tika nokrāsota Francijas Savojas reģiona krāsās. Albervilas spēļu talismans bija izdomāts varonis vārdā Mazhik - pa pusei cilvēks, pa pusei dievība. Paši francūži viņu pozicionēja kā pasaku elfu. Pēc formas tas atgādināja zvaigzni. Albertvillā pirmo reizi modernās olimpiskās kustības vēsturē tika nomainīts sākotnējais talismans. Sākumā kalnu zamšādas tika apstiprinātas šādā statusā, taču šis attēls nekļuva populārs, tāpēc tika nolemts to aizstāt.
Albervilu diez vai var uzskatīt par olimpisko spēļu galvaspilsētu. Šajā pilsētā tika izspēlēta mazāk nekā trešdaļa visu medaļu komplektu. Tas ir tāpēc, ka sporta iespējas nebija koncentrētas vienā vietā, bet izkaisītas pa 12 ciematiem un pilsētām, kas atrodas vistuvāk Albervilai. Šajā sakarā tika uzcelts nevis viens liels olimpiskais ciemats, bet seši mazi. Pēc sacensībām vietējā pašvaldība atrada to pareizu izmantošanu, taču iespaidīgā izmēra "Ceremoniju teātris", kur notika olimpiādes atklāšana un noslēgšana, drīz vien tika izjaukta līdz pašiem pamatiem kā nevajadzīga. Lāpa ar uguni uz atklāšanas ceremoniju tika nogādāta ar virsskaņas lidmašīnu Concorde.
Pirmo reizi olimpiskajā programmā parādījās šorttreka, brīvā stila un sieviešu biatlona sacensības. Kērlings, ātrslēpošana un akrobātika uz slēpēm tika iekļauta šo spēļu demonstrācijas programmā.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma tā sauktā apvienotā komanda ieradās Olimpiskajās spēlēs Albertvillā. Tam bija neoficiāls nosaukums - NVS izlase un uzstājās zem Starptautiskās Olimpiskās komitejas himnas un karoga. Šajā komandā bija seši štati: Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Kazahstāna, Uzbekistāna, Armēnija. Apvienotās komandas sportisti spēja izcīnīt 23 medaļas, no kurām 9 bija viscienīgākās.
Bijušās PSRS Baltijas republikas: Igaunija, Latvija un Lietuva uzstājās atsevišķi. Arī bijušās Dienvidslāvijas Slovēnijas un Horvātijas republikas labprātāk uzstājās solo. Savukārt Vācijas izlase pēc Berlīnes mūra krišanas Albertvillā ieradās vienotā sastāvā.
Distanču slēpošanā vīriešiem norvēģi bija otrais. Viņi spēja kļūt par pirmajiem visos attālumos. Īpaši izcēlās slēpotājs Vegards Ulvangs, kurš izcīnīja trīs zelta un vienu sudrabu. Distanču slēpošanā sievietēm visveiksmīgāk darbojās apvienotās izlases sportistes. Ļubova Egorova kļuva par varoni. Biatlonā vadību pārņēma sportisti no Vācijas, Francijas un NVS izlases. Ātrslidošanā liels pārsvars bija vāciešiem. NVS komandas sportisti bija triumfējoši skaitļi daiļslidošanā.
Komandu čempionātā uzvarēja sportisti no Vācijas. Otro vietu ieņēma NVS olimpieši, bet trešo - Norvēģija.
