Ideja rīkot atsevišķas sacensības ziemas un vasaras sporta veidos radās neilgi pēc pirmajām olimpiskajām spēlēm. Tomēr kādu laiku šīs sacensības aizstāja Ziemeļvalstu spēles, kuras regulāri notika Zviedrijā. 1928. gadā sākās ziemas olimpisko forumu skaitīšana, pēc tam spēles notika 21 reizi, un deviņu valstu pilsētas trijos kontinentos kļuva par viņu meistarēm.
Pirmo ziemas spēļu laikā sportistiem pat nebija aizdomas, ka viņi piedalās olimpiskajās spēlēs. 1924. gada februārī viņi pulcējās mazajā Francijas pilsētā Šamonī uz Starptautisko ziemas sporta nedēļu, kuru organizēja Parīzes vasaras olimpisko spēļu saimnieki. Nākamajā gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja nolēma regulāri rīkot ziemas spēles un pasludināja Šamonī notikušās sacensības par pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm. Tā amerikāņu ātrslidotājs Čārlzs Juvtravs par pārsteigumu uzzināja, ka ir pirmais čempions ziemas spēļu vēsturē.
Otrās spēles jau ir aizvadītas pēc visiem noteikumiem - notika pilsētu sacensības, un atklāšanas ceremonijā uzvarētāju Šveices Sanktmoricā tika iedegta olimpiskā liesma. Pirms Otrā pasaules kara izraisītā pārtraukuma olimpiskajās spēlēs ziemas spēles notika Amerikas Leikplesidā (1932) un vācu Garmišā-Partenkirhenē (1936). Pirmās pēckara ziemas sacensības atkal tika rīkotas Šveices Sanktmoricā (1948), taču uz tām netika aicināti sportisti, kuri zaudēja karu Vācijā un Japānā.
1956. gadā ziemas olimpiskās spēles beidzot nonāca Eiropas serverī, kura štati vienmēr iegūst lauvas tiesu no medaļām. 6. spēles notika Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Pēc 46 gadiem Norvēģija atkal rīkoja ziemas olimpiskās spēles - Lillehammerē notika 17. spēles. Lai cik dīvaini tas liktos, neviena cita Ziemeļvalsts līdz šim nav rīkojusi ziemas olimpiskās spēles. Bet ASV tās notika četras reizes (1932, 1960, 1980, 2002), Francijā - trīs reizes (1924, 1968, 1992). Spēles divas reizes tika spēlētas Japānā (1972, 1998), Austrijā (1964, 1976), Kanādā (1988, 2010) un Itālijā (1956, 2006). Reiz Dienvidslāvijā notika Ziemas olimpiešu forums (1984). 2014. gadā šim sarakstam jāpievieno Krievija, kas saņēmusi tiesības rīkot XXII spēles, bet četrus gadus vēlāk - Dienvidkoreja, kas kļūs par XXIII ziemas olimpisko spēļu rīkotāju.
