1988. gadā SOK 91. sesijā tika apsvērtas četras kandidātpilsētas 17. ziemas olimpisko spēļu rīkošanai - Bulgārijas galvaspilsēta Sofija, Amerikas Aļaskas Ankoridžas centrs un divas pilsētas Ziemeļeiropā - norvēģu Lillehammere un zviedru Östersund. Starp šiem diviem kaimiņvalstu pārstāvjiem risinājās galvenā cīņa, kurā uzvarēja norvēģi.
Lillehammere ir diezgan veca pilsēta, kuras pirmās apdzīvotās vietas aizsākās dzelzs laikmetā. To nekādā ziņā nevar saukt par metropoli - pilsētā tad bija tikai 25 tūkstoši iedzīvotāju. Līdz 1994. gadam viņam nebija nekāda sakara ar olimpisko kustību, ja vien, protams, mēs neuzskatām, ka Izraēlas izlūkdienesti likvidēja viesmīli Lillehammerē, kuru tā uzskatīja par Minhenes olimpisko spēļu terorakta dalībnieku.
1994. gada spēlēm pilsēta uzcēla lielisku tramplīnu "Lisgardsbakken" ar 40 tūkstošiem sēdvietu, kas pat saņēma prestižu arhitektūras balvu. Tur notika olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremonijas. Šis sporta objekts joprojām ir lieliskā stāvoklī - Norvēģijā viņi atkal gatavojas izmantot Lisgardsbakken 2016. gada jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs.
Lielākā daļa sacensību notika Lillehammerē, taču organizatori veica dažus startus uz kaimiņu pilsētām. Tātad slidotāji sacentās Hamarā, slēpotāji - Ayerā un Ringebu, vairākas hokeja spēles tika aizvadītas Jovikā, bet bobsleja trase atradās Handerfosenē. Visas olimpiskās vietas atradās attālumā, kas nepārsniedz 50 kilometrus.
Šajā olimpiādē bijušās PSRS republikas pirmo reizi piedalījās neatkarīgu valstu statusā, tāpat kā republikas, kas iepriekš veidoja Dienvidslāviju un Čehoslovākiju. Rezultātā kopējais iesaistīto valstu skaits sasniedza maksimālo ziemas olimpisko spēļu skaitu tajā laikā - 64. Bet dalībnieku skaits izrādījās mazāks nekā iepriekšējās ziemas spēlēs - 1739.), Vācijā (24), Krievijā (23) un Itālijā (20). Krievi ieguva pa piecām godalgām daiļslidošanā, distanču slēpošanā, ātrslidošanā un biatlonā, bet hokeja turnīrā pat nespēja ielauzties labāko trijniekā.
