Ja atceramies visu olimpisko spēļu vēsturi, varam teikt, ka lielākā daļa medaļu pieder Grieķijas sportistiem. Bet tas nav pilnīgi pareizi: sacensības Grieķijā sāka rīkot tālajā 776. gadā pirms mūsu ēras, un tajās piedalījās tikai šīs valsts pilsoņi.
Mūsdienu starptautisko olimpiāžu vēsturē kopš 1896. gada visvairāk medaļu gan vasaras, gan ziemas sporta veidos ir ieguvuši sportisti no ASV - 2112. Otrajā vietā ir PSRS ar 1234 godalgām, bet trešajā vietā ir Lielbritānija, kurai ir 665 medaļas … Tādā pašā veidā vietas tika sadalītas pēc visaugstākās cieņas balvu skaita: ASV saņēma 1062 zelta medaļas, PSRS - 697, Lielbritānija - 245. Krievija savāca 490 medaļas, no kurām 169 bija zelta. Tas nav tik slikts rezultāts: kā Krievijas Federācija mūsu valsts olimpiskajos turnīros piedalās salīdzinoši nesen.
Pēdējās olimpiskajās spēlēs, kas notika Londonā, ASV arī vadīja neoficiālo rangu pēc saņemto apbalvojumu skaita. Amerikāņu sportisti labāko trijniekā iekļuvuši 104 reizes, no kurām 46 reizes bija pirmās. Otrajā vietā šajā rangā ir Ķīna ar 88 medaļām, no kurām 38 ir zelta. Trešo vietu ieguva Lielbritānija. Tās sportisti uz goda pjedestāla kāpa 65 reizes un 29 reizes spēra augstāko soli. Krievijas komanda bija ceturtajā vietā ar 84 medaļām, no kurām 24 bija zelta.
Jāatzīmē, ka pēc PSRS sabrukuma olimpiskajās spēlēs izcīnīto Krievijas komandas balvu skaits pamazām samazinās. Tas ir saistīts ar faktu, ka sportisti un treneri, kurus apmācīja padomju skola, pamazām pamet lielo sporta veidu. Un jaunā krievu sporta skola joprojām nav pietiekami spēcīga.
Mūsdienu apstākļos Olimpiskās spēles ir sacensības ne tikai apmācītiem sportistiem, bet arī sporta inventāra, sporta infrastruktūras un farmakoloģiskā atbalsta ražotājiem. Lai veiksmīgi darbotos nacionālā sporta komanda, ir nepieciešams, lai valstij būtu pietiekami daudz demogrāfisko resursu, lai atlasītu talantīgākos sportistus. Tajā pašā laikā valstij ir pienācīgi jāorganizē sagatavošanās darbs un jāiegulda pietiekams līdzekļu daudzums sporta attīstībā. Pamatojoties uz to, tiek izteiktas prognozes, ka nākamajos 10 gados jaunattīstības valstis izspiedīs pašreizējos olimpisko sacensību līderus - Eiropu un Amerikas Savienotās Valstis, kur demogrāfiskā situācija pakāpeniski pasliktinās, neskatoties uz labvēlīgo ekonomisko situāciju.
