2010. gadā Krievijas olimpisko sacensību cienītāji saskārās ar lielu vilšanos. Izlase ir piedzīvojusi neveiksmi gandrīz visos savos sniegumos, pat neiekļūstot labāko komandu desmitniekā komandu kopvērtējumā. Uz pagātnes padomju uzvaru fona šāds rezultāts nekavējoties tika nodēvēts par Krievijas sporta nāvi. Daudzi eksperti sāka pētīt šādas apkaunojošās sakāves cēloņus.
3 zelta, 5 sudraba un 7 bronzas medaļas - Krievijas izlase vēl nekad nav saņēmusi tik mazu balvu skaitu. Turklāt krievu sportisti ir izgāzušies visās tajās disciplīnās, kur viņus tradicionāli uzskatīja par spēcīgiem un neuzvaramiem - hokejā, daiļslidošanā, biatlonā, slēpošanas stafetēs. Ņemot vērā, ka Nacionālās Olimpiskās komitejas vadītāji prognozēja, ka Krievijas izlase saņems vismaz 30 godalgas.
Starp acīmredzamākajiem valstsvienības neveiksmes sacensībās cēloņiem ir vāja komandas sagatavotība, pārvērtēts sportistu pašnovērtējums un slikta sporta vadība.
Kas attiecas uz neapmierinošo apmācību, uzreiz tika runāts par to, ka valstī trūkst materiālās un tehniskās bāzes profesionāļu apmācībai. Turklāt, ja ir sporta iespējas, kur strādā labi treneri, tad tās atrodas lielos administratīvajos centros, un ne katrs daudzsološs sportists turp dosies, jo viņa izmitināšana un apmācība maksās ļoti lielu summu.
Pārspīlētais sportistu pašnovērtējums arī nelabvēlīgi ietekmēja mūsu komandas sniegumu ziemas olimpiskajās spēlēs. Par balvām medaļnieki saņem ievērojamu valsts balvu. Bet šis faktors nedarbojās arī Krievijas komandā. Daudzi sportistus sauc par pārāk bezatbildīgiem un pašpārliecinātiem - viņus nemaz neuztrauca krievu jūtas, kas katru priekšnesumu vēroja ar aizturētu elpu.
Vēl viens iemesls Krievijas komandas neveiksmei Vankūveras olimpiskajās spēlēs ir Krievijas sporta federācijas vadītāju neefektīva vadība. Pārāk liels Nacionālās Olimpiskās komitejas ierēdņu personāls, bezatbildīga attieksme pret gatavošanos sacensībām un pienācīga kontakta trūkums starp līderiem un sportistiem.
Katrs no šiem iemesliem vienā vai otrā veidā ietekmēja slikto valstsvienības rezultātu. Tomēr konkrēti secinājumi netika izdarīti. Visas amatpersonas, kuras vadīja NOK, palika savās vietās, neatzīstot nekādu vainu vai atbildību par sakāvi. Uzreiz pēc starta sportisti uzsita žurnālistiem: “Mēs darbojāmies pēc iespējas labāk, kāds ir jūsu bizness?”. Sporta attīstība valstī nesākās. Secinājumus, kurus par valstsvienības izgāšanos ziemas spēlēs atbildīgie ir izdarījuši paši, var spriest pēc sportistu snieguma 2012. gada vasaras spēlēs Londonā un Soču mājas olimpiskajās spēlēs 2014. gadā.
