Uzbrukums un aizsardzība ir visu spēļu sporta pamats. Sportā ir svarīgi spēt pieveikt pretinieku ar vismazāko kaitējumu sev, izvēlēties pareizo taktiku un tikt pie uzvaras. Uzbrukt vai aizstāvēties - katrs pats izvēlas savu spēles stilu.
Tas ir nepieciešams
rotaļu laukums, bumba, ripa un hokeja nūja
Instrukcijas
1. solis
Sporta spēle ir sports, kas tiek vadīts saskaņā ar noteiktiem noteikumiem un ietver spēlētāju vai komandu sāncensību, lai uzvarētu.
2. solis
Sportā, izņemot kontaktu veidus, ir aizliegts uzbrukt pretiniekam, izmantojot spēku. Lai spēles gaitā izmantotu iniciatīvu, ir noteikti uzbrukuma paņēmieni un taktika un bumbas (vai ripas) izvēle no pretinieka puses. Šo uzbrukumu veic īpaši spēlētāji - uzbrucēji.
3. solis
Atkarībā no shēmas var būt vairāki uzbrucēji, viņu skaits var atšķirties.
Katrs uzbrucējs spēlē savā laukumā vai laukumā. Uzbrucējs pārņem spēli un uzbrūk tikai tad, kad bumba vai ripa nonāk viņa zonā.
4. solis
Katram spēlētājam, atkarībā no sporta veida, ir noteikts paņēmiens, kā uzbrukt otras komandas spēlētājiem, lai paņemtu bumbu vai ripu.
5. solis
Tā kā futbolā spēlētājiem nav atļauts izmantot rokas vai improvizētus līdzekļus, viņi izmanto dažāda veida sitienus, rīkus, komandas uzbrukuma taktiku.
6. solis
Savukārt hokejistiem nav tiesību spēlēt ar kājām, tāpēc uzbrukuma taktika hokejā atšķiras no futbola un paļaujas uz darbu ar nūju.
7. solis
Amerikāņu futbols ietver komandas spēli un jauktu uzbrukuma veidu, kura būtība ir tāda, ka daži no spēlētājiem ir uzbrucēji, bet daži ir aizsardzība, taču viņi var būt arī uzbrucēji, ja pretinieks ar bumbu pārvietojas savā zonā.
Šajā sporta veidā tiek izmantota spēlētāja kontakta tehnika, bet bez tiešiem sitieniem.
8. solis
Turpmākā spēles gaita ir atkarīga no rezultatīvā uzbrukuma.
Tiesnesis uzrauga sporta noteikumu ievērošanu, viņš spēles laikā kontrolē, vai spēlētāji uzbrukumā izmanto aizliegtas tieša kontakta metodes (streiki, braucieni utt.).
