Padomju Savienības un rietumvalstu konfrontācijas laikā olimpiešu sacensībām bija ne tikai sports, bet arī svarīga politiskā nozīme - divas sistēmas, sociālistiskas un kapitālistiskas, mēģināja pierādīt, kuras attīstības versija ir pareizāka. Olimpiskās spēles Austrijas pilsētā Insbrukā, kur risinājās izmisīga cīņa par balvām, nebija izņēmums.
Sākotnēji olimpiādei bija jānotiek ASV, Denverā. Tomēr pilsētas iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret spēlēm, tāpēc Olimpiskā komiteja nonāca sarežģītā situācijā. Rezultātā Insbruka, kas viņus jau uzņēma 1964. gadā, piekrita rīkot olimpiskās spēles.
Ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās 1123 cilvēki no 37 valstīm. Sacensības notika desmit sporta disciplīnās: kalnu slēpošana, bobslejs, ātrslidošana, biatlons, tramplīnlēkšana, kamaniņu sports, distanču slēpošana, kombinētā slēpošana, daiļslidošana un hokejs. Saskaņā ar olimpiādes rezultātiem Padomju Savienības sportisti izcīnīja bezierunu uzvaru, izcīnot 13 zelta, 6 sudraba un 8 bronzas godalgas. Otro vietu VDR ieņēma ar 7 zelta, 5 sudraba un 7 bronzas medaļām. Trešo vietu ieguva ASV pārstāvji - 3 zelta, 3 sudraba un 4 bronzas medaļas.
Hokejs vienmēr ir viena no iespaidīgākajām sacensībām ziemas olimpiskajās spēlēs. Diemžēl Kanādas izlase, kas boikotēja spēles, Insbrukā nekonkurēja, tāpēc mūžīgie sāncenši - PSRS un Čehoslovākijas komandas - finālā cīnījās par tiesībām saukt sevi par spēcīgāko komandu pasaulē. Tikšanās sākums nebija par labu PSRS hokejistiem, jau pirmajā puslaikā viņi zaudēja ar rezultātu 0: 2. Otrajā puslaikā izdevās atspēlēties, bet trešajā astoņas minūtes pirms beigām čehi atkal izvirzījās vadībā. Neskatoties uz to, viņu cerībām nebija lemts piepildīties - Aleksandra Jakuševa un Valērija Kharlamova mērķi ļāva PSRS komandai ceturto reizi pēc kārtas kļūt par čempioniem. Otro vietu ieguva čehi, trešo ieņēma sportisti no Vācijas.
Padomju sportisti labi darbojās arī daiļslidošanā. Irina Rodņina un Aleksandrs Zaicevs izcīnīja zeltu pāru slidojumā, bet Ludmila Pakhomova un Aleksandrs Gorškovs - dejas uz ledus. Vīriešu vien slidojumā sudrabs Vladimiram Koroļevam, kurš bija otrais tikai izcilajam britam Džonam Karijam. Sievietēm zelta medaļu pelnīti ieguva amerikāniete Dorotija Hamila.
Spēles bija veiksmīgas arī padomju slēpotājiem. 30 kilometru skrējienā uzvarēja Sergejs Saveljevs, 15 kilometru distancē pirmās divas vietas izcīnīja Nikolajs Bazhukovs un Jevgeņijs Beljajevs. Komandu braucienā Padomju Savienības komandai izdevās izcīnīt bronzu, zeltu izcīnīja sportisti no Somijas.
Raisa Smetanina bija pirmā distanču slēpošanā sievietēm 10 kilometru distancē, padomju meitenes stafetē izcīnīja zeltu.
Zelta medaļu PSRS aizveda arī biatlonisti - individuālajā braucienā 20 kilometru garumā Nikolajs Kruglovs kļuva par pirmo, stafetē nebija līdzvērtīgu padomju sportistiem.
1976. gada ziemas olimpiskās spēles kļuva par vienu no veiksmīgākajām sportistiem no PSRS un uz visiem laikiem iegāja padomju un krievu sporta vēsturē.
