Olimpiskās spēles sāka rīkot 8. gadsimtā pirms mūsu ēras. Senās Grieķijas teritorijā Olimpijas reģionā, kas tajā laikā tika uzskatīta par svētu vietu. Par to izcelsmi ir vairākas leģendas, no kurām galvenā ir karaļa Ifita leģenda, kurai Apolona priesteriene lika rīkot sporta svētkus par godu olimpiskajiem dieviem. Šādi sporta svētki bija nepieciešami, lai izbeigtu karu, kas tajā laikā plosīja Grieķiju. Rūpējoties par sportistu un skatītāju drošību, sabiedriskie darbinieki jau ilgu laiku ir izveidojuši spēļu kārtību.
Spēles nebija konfliktu vieta, tāpēc vissvarīgākais noteikums bija pilnīgs visu veidu ieroču aizliegums. Olimpisko spēļu laikā visā Grieķijā starp karojošajiem reģioniem tika noslēgts pamiers.
Otrs pamatprincips bija sportistu godīgums. Neskatoties uz to, ka Senās Grieķijas pilsoņiem dopinga skandāli nebija pazīstami, tajā laikā jau bija mēģinājumi uzpirkt dalībniekus vai tiesnešus. Sportistam, kurš pieķerts tādā nesportiskā uzvedībā, var piemērot miesas sodu vai lielu naudas sodu.
Jebkurš brīvi dzimis grieķis varēja piedalīties olimpiskajās spēlēs, un vergiem un cilvēkiem no citām valstīm nebija atļauts sacensties. Pastāv viedoklis, ka Aleksandram Lielajam, lai piedalītos konkursā, bija jāpierāda grieķu izcelsme.
Olimpisko spēļu pirmās un pēdējās dienas tika veltītas upurēšanai. Katram sportistam bija savs patrona dievs, kura labvēlību un palīdzību viņš centās iegūt, atnesot savas dāvanas.
Jau tad sportistu apmācībai nebija atļauts iet savu gaitu, bet tas notika stingrā autoritatīvāko pilsētas iedzīvotāju uzraudzībā. Gadā pirms olimpiskajām spēlēm sportisti trenējās un pēc tam izturēja standartus. Var teikt, ka Senajā Grieķijā notika valstsvienības kvalifikācijas atlase, kā rezultātā tika atļauts sacensties spēcīgākajiem dalībniekiem. Pēdējo mēnesi pirms olimpiskajām spēlēm treniņi tika veikti īpaši intensīvā režīmā un treneru uzraudzībā.
Spēļu programma paplašinājās ļoti pakāpeniski. Sākumā tas ietvēra tikai viena posma skriešanu, t.i. 192, 27 m. Gadu gaitā ir pievienoti jauni sporta veidi: skriešana 2 posmos, lekt, cīkstēšanās un šķēpa un diska mešana, ratu sacīkstes.
Olimpiskajās spēlēs uzvarējušais sportists kā balvu saņēma lauru vainagu un kļuva par vienu no cienījamākajiem savas pilsētas iedzīvotājiem. Un trīskārtējais čempions pat varēja uzlikt savu statuju!
Skatītāji spēles apmeklēja bez maksas, taču jau senajos Hellās bija vērojama dzimumu diskriminācija. Tikai vīrieši varēja tieši novērot darbību, savukārt sievietēm par spēļu apmeklēšanu draudēja nāvessods. Vienīgie izņēmumi bija Demeteras priesterienes, kurām bija atļauts kalpot savai dievietei.
Esot pastāvējis vairāk nekā 10 gadsimtus, 394. gadā p.m.ē. Olimpiskās spēles atcēla Romas imperators, kurš aktīvi popularizēja kristīgo reliģiju.
