Kā Klājās 1952. Gada Olimpiskajām Spēlēm Oslo

Kā Klājās 1952. Gada Olimpiskajām Spēlēm Oslo
Kā Klājās 1952. Gada Olimpiskajām Spēlēm Oslo

Video: Kā Klājās 1952. Gada Olimpiskajām Spēlēm Oslo

Video: Kā Klājās 1952. Gada Olimpiskajām Spēlēm Oslo
Video: Seko Olimpiskajām spēlēm Interaktīvajā tv un Shortcut.lv! 2024, Aprīlis
Anonim

1952. gadā Oslo notika VI ziemas olimpiskās spēles. Arī Itālijas pilsēta Kortina d'Ampeco un Leikplesida (ASV) cīnījās par tiesībām viņus turēt, taču SOK locekļi nolēma nevis viņu labā. PSRS sportisti nepiedalījās olimpiskajās spēlēs, jo valdība baidījās par pārāk zemiem rezultātiem, kas varētu negatīvi ietekmēt valsts reputāciju.

Kā klājās 1952. gada Olimpiskajām spēlēm Oslo
Kā klājās 1952. gada Olimpiskajām spēlēm Oslo

VI ziemas olimpiskajās spēlēs Oslo 8 sporta veidos tika izspēlēti tikai 22 medaļu komplekti. Konkrēti, sacensības notika bobslejā, ātrslidošanā un kalnu slēpošanā, distanču slēpošanā, daiļslidošanā, ledus hokejā, tramplīnlēkšanā un ziemeļnieku kombinācijā. Skelets tika izslēgts no ziemas spēļu programmas.

Interesanti, ka Oslo olimpiskajās spēlēs labākais sniegums bija tās mājiniekiem norvēģiem. Tieši viņiem izdevās izcīnīt vislielāko apbalvojumu skaitu, ieskaitot 7 zelta, 3 sudraba un 6 bronzas medaļas. Amerika bija otrajā vietā. Sportisti no ASV saņēma 4 zelta, 6 sudraba un 1 bronzas medaļas. Un visbeidzot, trešajā vietā palika sportisti no Somijas, kuri izcīnīja 3 zelta, 4 sudraba un 2 bronzas medaļas.

Papildus galvenajiem iepriekš uzskaitītajiem sporta veidiem 1952. gada ziemas olimpisko spēļu programmā bija arī paraugdemonstrējumi sacensībās ar bumbu hokejā. Tajās piedalījās sportisti no Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. Par turnīra uzvarētāju kļuva Zviedrija, kas galvenajos sporta veidos ieguva tikai 4 bronzas medaļas un nevienu sudraba un zelta medaļu, lai Zviedrijas sportisti spētu iepriecināt savus tautiešus. Otro vietu bandiju turnīrā ieņēma Norvēģija, bet trešo - somi.

1952. gada ziemas olimpiskajām spēlēm bija vairākas interesantas iezīmes. Vissvarīgākais no tiem bija distanču slēpošanas sacensību rīkošana sievietēm. Tieši tad pirmo reizi olimpiskās kustības vēsturē sportisti varēja sevi pierādīt ne tikai kalnu slēpošanā, bet arī 10 km skrējienos. Turklāt Norvēģijā viņi enerģiski protestēja pret sieviešu uzņemšanu šajās sacensībās, taču šajā jautājumā netika ņemts vērā tās valsts pārstāvju viedoklis, kura rīkoja olimpiskās spēles.

Distanču slēpošanā piedalījās 20 sportisti no 8 valstīm. Visveiksmīgāk veicās slēpotājiem no Somijas: viņi ieguva visas trīs medaļas. Pirmajā vietā ierindojās Lidia Viderman, otrajā - Mirja Hietamies, bet trešajā - Siiri Rantanen. Kopumā pēc sacensību rezultātiem vadībā bija slēpotāji no Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas, atstājot konkurentus no citām valstīm tālu aiz muguras.

Ieteicams: