2012. gada UEFA Eiropas čempionāts ir beidzies, apstiprinot, ka lielākajai daļai futbola interesentu jau pirms tā sākuma bija skaidrs, ka pašreizējā Spānijas spēlētāju paaudze ir spēcīgākā valsts vēsturē. Viņam nav vienādu cilvēku ne tikai Eiropā, bet arī uz planētas kopumā. Spāņi ir pašreizējie pasaules čempioni, un Euro 2012 ir trešais pēc kārtas, kurā viņi uzvarējuši pasaules klases futbola turnīrā.
Eiropas čempionāts, kas šoreiz notika Polijā un Ukrainā, noslēdzās Kijevā, turnīra lielākajā stadionā, kas finālmačam pulcēja vairāk nekā 63 tūkstošus skatītāju. Līdzjutēji nebija vīlušies, četri vārti šādu turnīru pēdējās spēlēs ir greznība. Un, lai arī Itālijas valstsvienības līdzjutēju emocijas nebija pozitīvas, viņu komanda valdošajam pasaules čempionam nekādā ziņā zaudēja šai komandai iepriekš raksturīgajā blāvajā aizsardzības manierē.
Mača pirmos vārtus Spānijas izlase guva diezgan ātri - 14. minūtē Sesks Fabregass pārspēja aizsargu labajā flangā un spēcīgi raidīja bumbu Deividam Silvam. Viens no pāris Anglijas čempionāta pārstāvjiem šajā komandā precīzi iesita ar galvu, kas tiek uzskatīts par spēcīgu Lielbritānijas klubu spēles sastāvdaļu. Pēc tam itāļiem bija, iespējams, spēcīgākais mača segments, spēlējot uz līdzvērtīgiem pamatiem ar pretinieku, taču nespēja gūt vārtus. Un četras minūtes pirms pārtraukuma Spānija rezultātu dubultoja - bumba tika pārtverta laukuma centrā un uzreiz aizsūtīja garām aizsargiem, virzoties Džordi Albai. Spāņu nominālais aizsargs, kas nav sliktāks par jebkuru uzbrucēju, realizēja izgājienu viens pret vienu ar vārtsargu, nevis daudz, bet noteikti raidot bumbu vārtos.
Pirmajā puslaikā Džordžo Kiellīni tika savainots, un itāļiem nācās viņu nomainīt. Pārtraukumā viņu treneris - Sezare Prandelli - nomainīja uzbrucēju, un 12 minūtes pēc spēles atsākšanas veica vēl vienas izmaiņas. Bet Tjago Motta, kurš ienāca laukumā, pēc piecām minūtēm atstāja viņu uz nestuvēm un vairs nevarēja atgriezties spēlē. Maiņas limits tika izsmelts, un mača iznākums vairs neradīja šaubas pat bēdīgi slavenajos optimistos, kuri atbalsta Itālijas valstsvienību - nebija iespēju atgūt divus Spānijas komandas vārtus ar desmit vīriem.
Likās, ka spāņi nebija īpaši ieinteresēti pabeigt pretinieku, ilgi ritinot bumbu savā laukuma pusē vai tās centrā. Tomēr 76. minūtē laukumā parādījās otrais Lielbritānijas premjerlīgas pārstāvis Fernando Toress, kurš pēc 8 minūtēm vēl vairāk satrauca itāļus. Tad Huans Mata ienāca laukumā un arī raidīja bumbu Džanluidži Bufona vārtos. Rezultātā 4: 0 šī spēle beidzās, un pēc tam tajā pašā laukumā notika Spānijas valstsvienības apbalvošana, kas apstiprināja tās Eiropas čempiona titulu.
