Sākotnēji joga tika pieminēta Senās Indijas kultūrā, dažādas asanas cilvēkiem bija zināmas vairāk nekā tūkstoš gadu, un tie, kas tiek uzskatīti par jogas pasniedzējiem, saka, ka tās kā sporta veida dzimšanas noslēpums tiks atklāts tikai tiem, kam ir sasniegusi pilnīgu jogas gudrību.
Pats pirmais un pat pašreizējie profesionālie jogi pietiekami daudz zina par cilvēka dabu, kā arī par to, kas jādara, lai iegūtu iekšēju harmoniju. Kopš seniem laikiem tika uzskatīts, ka cilvēka dabu parasti nosaka prāts, emocionalitāte un vitāla aktivitāte. Tātad, saskaņā ar jogu gudrību, ja jūs visus šos spēkus turat vienādās proporcijās, ir iespējams saglabāt līdzsvaru starp šiem trim komponentiem, un meditācijas laikā cilvēkam ir vieglāk kontrolēt sevi. Jau no paša sākuma joga vēlējās sasniegt cilvēka būtības garīgo attīstību, un pēc daudziem gadiem tika pierādīts arī tas, ka cilvēks, kurš brīvo laiku velta šim sporta veidam, ir mazāk slims vai vispār nav slims. Dabiski, ka joga nekļūs par panaceju esošajām slimībām, tā vienkārši sāks pašsaglabāšanās mehānismu, kas palīdzēs sākotnēji stiprināt imūnsistēmu. Ir arī pierādīts, ka daži jogas paņēmieni spēj izārstēt cilvēkus ar diezgan sarežģītu vēsturi, taču ir arī interesanti, ka šāda attieksme nav pakļauta visiem skolotājiem, bet tikai dažiem.
Zinātnieki ilgu laiku ir pētījuši tos, kas pastāvīgi praktizē jogu, tostarp cilvēkus, kuri cieš no hroniskām slimībām. Ir zinātniski pierādīts, ka tieši šie vingrinājumi paātrināja dziedināšanas procesu. Ir arī noteikts slimību saraksts, kas nespēj izturēt jogas uzbrukumu un pazūd. Tie ietver depresiju, epilepsijas lēkmes, muguras sāpes, cukura diabētu, un joga arī palīdz normalizēt ķermeni sieviešu menopauzes un pirmsmenstruālā sindroma laikā. Jogas nodarbībām nav vecuma vai fizisku ierobežojumu. Tā, piemēram, cilvēkiem, kuri cieš no mugurkaula problēmām, dažas asanas var veikt tikai ar jostām, kas izgatavotas no auduma vai koka dēļiem, bet vienmēr skolotāja uzraudzībā. Šādu vingrinājumu veikšana patstāvīgi ir saistīta ar noteiktām sekām.
Ir arī pierādīts, ka pastāvīga jogas prakse uzlabo ķermeņa reproduktīvo funkciju, stiprina muguras muskuļus un paātrina gremošanas un vielmaiņas procesus. Meditācija un pareiza elpošana palīdz iztīrīt elpošanas traktu, kā arī stiprina ķermeņa nervu un imūnsistēmu, vienlaikus neradot stresu sirds muskuļiem un pašai sirdij. Gluži pretēji, šāda veida sporta nodarbošanās palīdz stiprināt ķermeņa sirds un asinsvadu sistēmu, ļauj zaudēt liekos kilogramus, kā arī normalizē cukura līmeni asinīs un asinsspiedienu. Ķermenis palielina savu izturību, kā arī palielina visa ķermeņa imunitāti.
